Smelt spēku dzejā
Autors: Sandra Aleksandra Priedola
Es esmu pūce, kas vakarā dzied,
Tik neapdomīga un skaļa.
Es esmu putenis, kas ziemas naktī virpuļo,
Un man tik auksti šķiet.
Apsedz mani ar siltu segu,
Lai putenis ātrāk projām iet.
Apmīļo mani ar savu glāstu
Un manā sirdī būs miers.
( Madara Priedola 16 gadi)
(Dzejolis tapa 2014 g. 2.februārī Kuldīgas slimnīcā, ievadot imonoglobulīnu. Pierakstīja mamma.)
Mamma Sandra Aleksandra Priedola
Gājputni, kuri rudenī dodas prom
Ne vienmēr visi nākamgad atgriežas
Līdzīgi kā ar Dieva doto laiku
Mums cilvēkiem šeit uz zemes
Kādam piepildītāks, kādam neizsapņotāks
Dzīves ceļš, bet no kāda paliek
Piemērs-patiesās dzīves vērtības
Tik spēt tās saredzēt, saudzēt
Un savos soļos kā svētību paturēt
Vai mēs spējam pastāstīt savu dzīves stāstu
Nepiedzīvojot sauli ar lietu, mīlu tagad
Un rīt tā vairs nē
Vai mēs spējam piedot pagātnē un
Patiesi atdzimt rītdienai
Kāds varbūt teiks gan jā, gan nē
Bet vai nevajag pievērst acis vienatnē,
Mirkli paklusēt un patiesi just sevi šai pasaulē
Mīlestības smarža
Mans rīts sākas ar tavu smaržu,
Saullēkts caur tavu smaidu, mosties!
Celies ar savu sparu,
Rādot, kas tev par stipru garu.
Bites dzēliens vasaras vidū,
Nesalīdzināmi kaitinoši sāp, kad zini,
Katru dienu slimnīcas durvis ir vaļā,
Un tas ir vēl skarbāk, bet tā ir labāk.
Tavs bērna spēks pa bērnību klejo,
Neskaitāmos virzienos prieku no sirds sirdī sijā.
Kā mākslinieka kārtējais šedevrs-
Tevī viss kopā!
Tu pat nejautā, kāpēc tev tā,
Bet acīs tavās lasu kā grāmatā.
Tavs gars ir stiprāks par vārdu,
Kad vārds turpina vārda jēgu.
Un stāsts, kas gara grāmatā tiks veikts,
Par tevi-
Mīlestībā!
Vai esi kādreiz skaitījis soļus
Soļus priekos un soļus asarās
Soļus paklūpot un atkal augšup ceļoties
Sekundēs, mirkļos un vakardienā
Vai esi kādreiz skaitījis dienas
Gaišajās un tumšajās
Īsajās un garajās, tostarp vērtīgajās un izšķērdīgajās
Bet, varbūt labāk to nedarīt
Varbūt skaitīt tikai vārdus
Kuri spēj piepildīt un Tavus
Soļus ikdienā sasildīt
